Cik ilgi gaida adopciju Latvijā: adopcijas gaidīšanas laiks un procesa posmi

Cilvēki bieži iedomājas adopciju kā vienu lineāru rindu, kurā jāgaida savs kārtas numurs. Realitāte ir atšķirīga. Gaidīšanas laiks Latvijā nav viens fiksēts cipars — tas ir mainīgs lielums, ko veido trīs faktori: cik ātri jūs pabeidzat sagatavošanās posmu, cik liela ir atbilstības nobīde starp jums un reģistrētajiem bērniem, un cik darbietilpīga ir tiesas procedūra.

Posms 1: Adoptētāja statusa iegūšana (2–6 mēneši)

Pirms jūs nonākat "gaidīšanas sarakstā", ir jāiziet sava sagatavošanās kārta. Šajā posmā:

• Iesniedz dokumentus bāriņtiesā (psihiatra atzinums, narkologa izziņa, sodāmības izziņa, ienākumu apliecinājums, dzīvesvietas apstākļu pārbaude).
• Apmeklē obligāto apmācību programmu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā.
• Iziet bāriņtiesas psiholoģisko novērtēšanu.
• Saņem bāriņtiesas pozitīvu lēmumu par adoptētāja statusa piešķiršanu.

Realitātē šis posms aizņem 2 līdz 6 mēnešus — atkarībā no tā, cik ātri jūs varat savākt dokumentus un cik drīz ir pieejamas apmācību grupas jūsu reģionā. Rīgā grupas parasti tiek atvērtas biežāk nekā mazpilsētās.

Bieži pieļauta kļūda: cilvēki domā, ka var pieteikties apmācībām un paralēli savākt dokumentus. Daži dokumenti (piemēram, psihiatra atzinums) ir ar ierobežotu derīguma termiņu, tāpēc šīs darbības jāplāno secīgi, ne haotiski.

Posms 2: Atbilstošā bērna meklēšana (mēneši līdz gadi)

Šis ir mainīgākais posms. Kad jums ir adoptētāja statuss, jūs esat reģistrēts bāriņtiesā un atbalsta centrā, un sākas "saskaņošana" — process, kurā jūsu profils tiek salīdzināts ar bērniem, kas ir valsts adopcijas reģistrā.

Faktori, kas ietekmē šo gaidīšanu:

Vecuma vēlme. Lielākā daļa adoptētāju Latvijā vēlas bērnu līdz 5 gadu vecumam. Tieši šī vecuma bērnu ir visvairāk pieprasīts. Rezultātā šiem bērniem gaidīšanas rinda ir garāka.

Gatavība uzņemt vecākus bērnus vai bērnus ar vajadzībām. Bērni, kas ir vecāki par 10 gadiem, bērni ar hroniskām saslimšanām vai bērniem brāļu-māsu grupu bieži gaida adoptētājus ilgi un nesekmīgi. Ja jūs esat gatavi paplašināt savu priekšstatu par "savu" bērnu, gaidīšana var saīsināties dramatiski.

Reģionālā atšķirība. Rīgas bāriņtiesa strādā ar lielāko bērnu skaitu, taču arī pieprasījums ir vislielākais. Mazāko pilsētu bāriņtiesas var piedāvāt ātrāku saskaņošanu.

Vidējais gaidīšanas laiks Latvijā no adoptētāja statusa saņemšanas līdz pirmajai tikšanās ar bērnu ir grūti vienveidīgi aprēķināms — reālistiski tas svārstās no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem atkarībā no iepriekš minētajiem faktoriem.

Posms 3: Pirmsadopcijas aprūpe (līdz 6 mēnešiem)

Kad esat tikušies ar bērnu un abas puses ir nolēmušas veidot saikni, bāriņtiesa pieņem lēmumu par pirmsadopcijas aprūpi. Bērns pārceļas pie jums, bet viņa juridiskais statuss vēl nav mainīts.

Saskaņā ar Civillikumu šis periods parasti ilgst līdz 6 mēnešiem. Tā laikā:

• Bāriņtiesa regulāri apmeklē ģimeni.
• Tiek novērtēts, kā veidojas piesaiste starp bērnu un adoptētājiem.
• Tiek sagatavots bāriņtiesas atzinums tiesai.

Šajā posmā adoptētāji jau dzīvo kopā ar bērnu, bet vēl nav juridiski viņa vecāki. Tas ir emocionāli sarežģīts brīdis — atbildība ir pilna, bet juridiskā noteiktība vēl nav.

Posms 4: Tiesas process (1–3 mēneši)

Pēdējais posms ir adopcijas apstiprināšana rajona (pilsētas) tiesā. Adoptētājs iesniedz pieteikumu, tiesa saņem bāriņtiesas atzinumu un izskata lietu.

Tiesas izskatīšana parasti nav ilga. Ja visi dokumenti ir kārtībā un bāriņtiesas atzinums ir pozitīvs, spriedumu var saņemt 1–3 mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas. Pēc sprieduma stāšanās spēkā dzimtsarakstu nodaļā tiek reģistrēts jauns dzimšanas fakts, un bērns kļūst par jūsu bērnu pilnā juridiskajā nozīmē.

Kopējais laika rāmis

Reālistisks kopējais laika rāmis no pirmā iesnieguma bāriņtiesā līdz tiesas spriedumam ir 1,5 līdz 4 gadi. Tas ir plašs diapazons, jo galvenais mainīgais ir posms Nr. 2 — cik ilgi jūs gaida savam profilam atbilstošu bērnu.

Cilvēki, kuri gāja uz adopciju ar skaidru priekšstatu — gatavību uzņemt vecāku bērnu vai bērnu ar veselības vajadzībām — bieži sasniedz tiesas spriedumu daudz ātrāk nekā tie, kuri aprobežo savu vēlmi ar maziem un veseliem bērniem.

Ja vēlaties saprast visu adopcijas procesu no dokumentu saraksta līdz tiesas procedūrai, kā arī to, kā pareizi sagatavoties bāriņtiesas novērtēšanai, mūsu ceļvedis Audžuģimeņu un Adopcijas Ceļvedis Latvijā satur soli pa solim instrukciju katram posmam.

Reģionālās atšķirības gaidīšanas laikā

Latvijā ir 119 bāriņtiesas, bet adopcijas jomas kapacitāte nav vienmērīgi sadalīta. Rīgas bāriņtiesa apkalpo lielāko iedzīvotāju daļu, un tai ir arī vislielākais bērnu skaits adopcijas reģistrā. Vienlaikus Rīgā ir arī visvairāk pretendētu adoptētāju.

Mazāku pilsētu vai novadu bāriņtiesas var strādāt ar mazāku gadījumu skaitu un retāk koordinē adopcijas. Dažkārt tas nozīmē, ka adoptētājs, kurš ir reģistrēts mazā novadā, var ilgi negūt informāciju par reģistrētajiem bērniem — ne tāpēc, ka bērnu nav, bet tāpēc, ka koordinācijas mehānismi ir mazāk aktīvi.

Ja dzīvojat ārpus Rīgas un proces šķiet stāvošs, ir lietderīgi proaktīvi sazināties ar bāriņtiesu un atbalsta centru, lai uzzinātu par aktuālo situāciju un jaunumiem nacionālajā adopcijas reģistrā.

Brāļu un māsu grupas: īpašs gadījums

Ja bērni sistēmā ir brāļu-māsu grupā, bāriņtiesa cenšas atrast adoptētāju, kas uzņemtu visus bērnus kopā. Šis princips ir balstīts uz bērnu tiesībām saglabāt bioloģiskās saiknes ar brāļiem un māsām, pat ja vecāku saistība tiek juridiski pārrāvuta.

Praksē tas nozīmē, ka lielākas grupas (3+ bērni) var gaidīt adoptētājus ļoti ilgi — ne tāpēc, ka neviens nevēlas adoptēt, bet tāpēc, ka maz ģimeņu ir gatavi uzņemties trīs vai vairāk bērnus uzreiz.

Ja esat gatavi apsvērt brāļu-māsu grupas adopciju, informējiet par to savu sociālo darbinieku un atbalsta centru — tā ir informācija, kas ievērojami maina saskaņošanas procesu jūsu labā.

Kā sagatavot sevi gaidīšanai

Gaidīšanas posms nav pasīvs laiks. Labākās lietas, ko var darīt šajā periodā:

• Piedalīties adoptētāju atbalsta grupā — citu pieredze palīdz saprast, kas gaidāms.
• Lasīt par bērna piesaistes veidošanu un traumu ietekmi uz uzvedību — šī sagatavošanās mainīs, kā jūs rīkosieties pirmajās nedēļās.
• Sakārtot finansiālo bāzi un dzīvesvietu, lai bērna ierašanās brīdī viss būtu gatavs.
• Uzturēt aktīvu komunikāciju ar sociālo darbinieku, kas var informēt par jaunām iespējām.
• Apsvērt, vai esat gatavi paplašināt vecuma vai veselības stāvokļa kritērijus — tas ir vienīgais faktors, ko jūs pats varat kontrolēt gaidīšanas laikā.

Gaidīšana ir daļa no procesa, ne sistēmas kļūda. Bet tā ir arī laiks, ko varat izmantot.

Audžuģimeņu un Adopcijas Ceļvedis Latvijā →