Audžuģimenes apmācības Latvijā: ko sagaidīt no obligātajiem kursiem

Daudzi potenciālie audžuvecāki iedomājas, ka apmācību programma ir tikai formalitāte — kaut kas, kas jāizcieš, lai iegūtu parakstu uz dokumenta. Tas ir maldīgs priekšstats, un cilvēki, kuri ar šādu attieksmi ienāk kursā, nereti to pabeidz ar pavisam atšķirīgu skatījumu uz sevi, bērniem un gaidāmo procesu.

Apmācība ir viens no nozīmīgākajiem posmiem ceļā uz audžuģimenes statusu. Tas, ko jūs tur apgūsiet, tieši ietekmēs to, cik veiksmīgi veidosies attiecības ar bērnu pirmajos mēnešos un gadā.

Kāpēc apmācība ir obligāta

Latvijas likumdošana — konkrēti Ministru kabineta noteikumi Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" — nosaka, ka pirms audžuģimenes statusa iegūšanas jāiziet standartizēta apmācību programma. Šis nosacījums tika ieviests, balstoties uz praktisku pieredzi: audžuģimenes bez pienācīgas sagatavotības biežāk pārtrauca darbību. Sekas bērniem bija sāpīgas — vēl viena "pamešana", vēl viena pārvietošana, vēl viens zaudēts pieaugušais.

Apmācība kalpo diviem mērķiem vienlaicīgi: sniedz zināšanas un prasmes un vienlaikus ļauj speciālistiem novērtēt jūsu gatavību un motivāciju. Šo otro mērķi ne visi apzinās — bet tas ir tikpat reāls kā pirmais.

Kurš nodrošina apmācību

Apmācības programmu parasti īsteno ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri — nevalstiskas vai pašvaldību organizācijas, kas saņem valsts finansējumu. Vislielākā programmu koncentrācija ir Rīgā un lielākajās pilsētās, taču centri darbojas arī reģionos.

Galvenie apmācību nodrošinātāji Latvijā:

• Latvijas audžuģimeņu apvienība (LAA) — viena no vecākajām un pazīstamākajām organizācijām
• Nodibinājums "Bērns un ģimene" — aktīva organizācija ar plašu pieredzi
• Reģionālie ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri — darbojas pie lielākajām pašvaldībām

Jūsu dzīvesvietas bāriņtiesa var novirzīt uz tuvāko pieejamo centru un informēt par tuvākajiem apmācību grafikiem. Gaidīšanas laiks dažkārt var būt vairāki mēneši — ņemiet to vērā plānošanā.

Apmācības programmas saturs

Standartizētā programma aptver vairākus tematiskos blokus, kas atklāj gan teorētiskās, gan praktiskās puses.

Bērna attīstība un piesaiste. Kā bērni veidojas emocionāli un kognitīvi dažādos vecumos. Kā veidojas veselīga piesaiste un ko nozīmē traucēta piesaiste — tā, ko piedzīvo bērni, kuri ir piedzīvojuši pamešanu vai haosu. Kāpēc bērns, kurš piedzīvojis atkārtotu atstāšanu, var uzvesties tā, it kā vienmēr gaidītu, ka to vēlreiz atstās — un kā uz to reaģēt konstruktīvi, nevis ar aizvainojumu.

Traumu izpratne. Bērni, kas nonāk audžuģimenēs, gandrīz vienmēr ir piedzīvojuši kāda veida traumas — pamešana, vardarbība, emocionāla novārtā atstātība, vardarbīgas ainas mājā, alkohola vai narkotiku ietekme in utero. Apmācībā tiek skaidrots, kā trauma izpaužas uzvedībā, miegā, ēšanas paradumiem, skolā un saskarsmē. Šīs zināšanas ir pamats tam, lai interpretētu bērna uzvedību kā ziņojumu, nevis kā personīgu uzbrukumu vai ietiepību.

Saskarsme ar bioloģisko ģimeni. Audžuģimene nav pretinieks bioloģiskajai ģimenei — tā ir pagaidu alternatīva, kamēr tiek risinātas bioloģiskās ģimenes problēmas. Apmācībā tiek apskatīts, kā organizēt saskarsmes tikšanās, kā sagatavot bērnu tikšanās reizēm, kā pārvaldīt savas emocijas, ja bioloģiskie vecāki ir atkarīgi vai naidīgi. Kā skaidrot bērnam viņa situāciju vecuma piemērotā veidā.

Tiesiskā sistēma un pienākumi. Praktisks ievads likumdošanā — ko nosaka MK noteikumi Nr. 354, kādas ir audžuģimenes tiesības un pienākumi, kā darbojas bāriņtiesas uzraudzība, kā noformēt pārskatus par bērna attīstību un ģimenes situāciju. Šis bloks palīdz demistificēt sistēmu.

Pašaprūpe un emocionālā higiēna. Maz runāts, bet ļoti svarīgs bloks. Kā saglabāt emocionālo veselību, darot darbu, kurā jāpieņem citu cilvēku traumas. Kā noteikt robežas, neizjūtot vainas sajūtu. Kā runāt ar partneriem vai ģimenes locekļiem par grūtajiem brīžiem.

Cik ilgi ilgst apmācība

Apmācību programma parasti ilgst no dažām nedēļām līdz diviem mēnešiem, atkarībā no konkrētās programmas struktūras un centra grafika. Nodarbības notiek nedēļas nogalēs vai vakaros, lai pieteikušies varētu tās apmeklēt, netraucējot darba grafiku.

Kopējais mācību stundu skaits ir parasti 60–80 stundas — kontaktnodarbībās un patstāvīgajā darbā. Dažas programmas ietver arī praktisku daļu — vērojot bērnu aprūpes iestādes darbu vai tikšanās ar pieredzējušiem audžuvecākiem.

Apmācības neklātienes pabeigšana nav iespējama — klātienes daļa ir obligāta, jo apmācības laikā notiek arī personīgā novērtēšana.

Ko vērtē apmācības laikā

Šeit ir kritiski svarīga atklātība: apmācība nav tikai informācijas iegūšana. Psihologi un sociālie darbinieki, kas vada kursus, vienlaikus novērtē kursantus. Viņi pievērš uzmanību:

Motivācijai. Vai tā ir reāla empātija pret bērnu, kurš nonācis sarežģītā situācijā? Vai ir kādi citi dzinuļi — finansiāli, tukšums pēc bioloģisko bērnu izbraukšanas, partnera spiediena ietekmē? Motivācija pati par sevi nav problēma — maisīta motivācija ir cilvēciska. Problēma rodas, ja motivācija neatbilst tam, kas šajā darbā faktiski prasīts.

Emocionālajai stabilitātei. Kā jūs reaģējat uz sarežģītiem scenārijiem, kurus spriestspriedīs kursa laikā? Vai spējat pārvaldīt savu dusmu un bēdas tā, lai neizspaustu to uz bērna?

Attiecībām starp partneriem. Vai abi ir vienlīdz gatavi un motivēti? Vai viens "velk" otru šajā procesā pretēji viņa gribai? Nevienots pāris ir viens no lielākajiem riska faktoriem audžuģimenes darbā.

Reālistiskajam priekšstatam. Vai jūs saprotat, ka nāk bērns ar traumu un sarežģītām vajadzībām? Vai jūs idealizējat procesu un sagaidāt, ka "mīlestība visu atrisinās"? Apmācības mērķis ir nodrošināt, ka neesat pārsteigti.

Negatīvs vērtējums apmācībā var aizkavēt vai apturēt statusa piešķiršanu. Taču tas nav "izgāšanās" — tas ir aizsardzības mehānisms gan bērnam, gan pašai ģimenei.

Pēc apmācības

Sekmīgi pabeidzot programmu, jūs saņemat sertifikātu, ko iesniedz bāriņtiesā kopā ar pārējo dokumentu paketi. Bāriņtiesa, pamatojoties uz apmācību centru atzinumu un savu mājas vizītes novērtējumu, pieņem galīgo lēmumu par statusa piešķiršanu.

Apmācībā gūtās zināšanas nav "izlietojamas tikai vienu reizi". Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri regulāri piedāvā tālākizglītības kursus, psiholoģisko supervīziju un citu audžuvecāku atbalsta grupas. Praksē tieši tie audžuvecāki, kuri turpina aktīvi izmantot centru piedāvātos pakalpojumus arī pēc statusa iegūšanas, spēj ilgāk un veiksmīgāk turpināt savu darbu.

Ja vēlaties detalizētāku priekšstatu par to, kā sagatavoties apmācībām, kas nāk pēc tām un kā praktiski sagatavoties pirmajam bērna uzņemšanas posmam, mūsu Audžuģimeņu un Adopcijas Ceļvedis Latvijā ietver praktisku sagatavošanās plānu ar soļu sarakstu.

Audžuģimeņu un Adopcijas Ceļvedis Latvijā →