Adopcijas statistika Latvijā: cik bērnu gaida ģimeni un kur ir sistēmas robi

Latvijā par bērniem bērnunamos runā, bet bieži vien bez precīziem skaitļiem. Frāze "tūkstošiem bērnu gaida ģimeni" cirkulē sociālajos tīklos, bet tā ir neprecīza. Precīzi skaitļi un to konteksts palīdz saprast, kāds ir faktiskais pieprasījums, kāda ir gaidīšanas dinamika un kāpēc atsevišķi bērnu profili joprojām paliek sistēmā gadiem.

Cik bērnu ir ārpusģimenes aprūpē?

Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) datiem, 2024. gadā ārpusģimenes aprūpē kopumā atradās 5341 bērns — tas ir neliels pieaugums no 5286 bērniem 2023. gadā.

Šis skaitlis ietver bērnus:

• Audžuģimenēs
• Pie aizbildņiem
• Bērnu aprūpes iestādēs (bērnunamos)

Lielākā daļa bērnu ārpusģimenes aprūpē ir pie aizbildņiem — parasti pie radiniekiem (vecvecākiem, onkuļiem). Tas ir visu lietderīgākais risinājums bērna identitātes saglabāšanai, bet tas ir atkarīgs no tā, vai ģimenē vispār ir spējīgi radinieki.

Bērnunamos jeb aprūpes iestādēs

Rādītājs, kas satrauc politikas veidotājus: 2023. gadā bērnu skaits iestādēs bija 518, 2024. gadā — 568. Pieaugums par 50 bērniem gadā — tieši pretējā virzienā, nekā vēlas deinstitucionalizācijas mērķi.

Tas nav nejaušs. Bērni, kas šodien nonāk aprūpē, bieži nāk no vidēm ar smagākām traumām, sarežģītāku uzvedību vai veselības vajadzībām — un parastās audžuģimenes jūtas nesakatavinātas šādam darbam. Tikmēr audžuģimeņu skaits samazinās: no 709 uz 686.

Šis "šķērs" — mazāk ģimeņu, sarežģītāki bērni — ir galvenais iemesls 2026. gada finansiālajām reformām, kas paredzētas, lai piesaistītu jaunas ģimenes, īpaši specializācijās.

Cik bērnu gaida adopciju?

Precīzs adopcijas gaidīšanas saraksta skaitlis tiek uzturēts Labklājības ministrijā un bāriņtiesās, bet nav vienotā publiskā reģistrā ar ikdienas atjauninājumiem. Tomēr pieejamie dati ļauj iezīmēt kontūras:

Lielākā daļa bērnu, kuri ir reģistrēti kā adoptējami, ir vecumā virs 6 gadiem. Zīdaiņi un mazi bērni (līdz 3 gadiem) tiek adoptēti salīdzinoši ātri — pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Visvairāk problēmu ir:

• Pusaudžiem (10+ gadi) — viņi ir sistēmā ilgi, jo adoptētāju vēlme uzņemt vecāku bērnu ir ievērojami zemāka.
• Bērniem ar hroniskām saslimšanām vai invaliditāti — arī šiem bērniem atrast adoptētājus Latvijā ir grūti.
• Brāļu un māsu grupām — adoptētāji bieži nav gatavi uzņemt vairākus bērnus uzreiz, kas nozīmē, ka grupas nonāk saspringtā izvēlē: sadalīt vai gaidīt ģimeni, kas uzņem visus.

Adopcijas dinamika pēdējos gados

Vietējās adopcijas skaits Latvijā pēdējos gados ir relatīvi stabils — dažās desmitos gadā. Statistika nav pieejama ar eksaktiem ikgadējiem skaitļiem vienotā avotā, bet VBTAI gada pārskati ietver indikatīvus datus.

Starptautiskā adopcija ir piedzīvojusi krasu kritumu — no desmitiem gadā pirms 2010. gada līdz vienīgiem gadījumiem pēdējos gados. Tas ir apzinātu politisko lēmumu rezultāts, nevis pieprasījuma kritums.

Ko statistika nozīmē tiem, kas domā par audžuģimeni vai adopciju

Ja jūs apsveraties par adopciju ar vēlmi pēc maza bērna — gaidīšana var būt gara, jo pieprasījums šajā segmentā ir augsts. Ja esat gatavi apsvērt vecāku bērnu vai bērnu ar vajadzībām — iespēja mainīt bērna dzīvi ir daudz reālāka un ātrāka.

Ja apsveraties par audžuģimeni — sistēma aktīvi meklē jaunas ģimenes. 686 audžuģimenes 5341 bērnam nav pietiekami, un valsts to apzinās — tāpēc tika iniciētas 2026. gada reformas ar būtiski augstāku atlīdzību.

Ja apsveraties par specializēto audžuģimeni — šeit deficīts ir viskrasākais. Ģimenes, kas gatavas uzņemt bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai krīzes situācijās, ir ārkārtīgi vajadzīgas, un valsts ir reaģējusi ar atbalstu līdz 1560 EUR mēnesī šajā kategorijā.

Statistika parāda, ka vajadzība ir reāla un nesamazinās. Ja vēlaties saprast, kā jūsu profils iederas sistēmā un kādi ir nākamie praktiskie soļi, mūsu Audžuģimeņu un Adopcijas Ceļvedis Latvijā palīdz novērtēt variantus un sagatavot pieteikumu.

Kur meklēt aktuālos datus

• VBTAI gada pārskati (vbtai.gov.lv) — satur ārpusģimenes aprūpes statistiku sadalījumā pa aprūpes veidiem.
• Labklājības ministrija (lm.gov.lv) — ikgadējie dati par pabalstiem un reformām.
• Rīgas Bāriņtiesa (barintiesa.riga.lv) — informācija par pieteikšanos un procesiem Rīgā.

Statistika atjauninās gadiem ejot — pārbaudiet avotus, nevis paļaujieties uz trīs gadus veciem datiem no forumiem.

Audžuģimeņu un Adopcijas Ceļvedis Latvijā →