Audžuģimenes piemērotības izvērtēšana: psiholoģiskais novērtējums, psihiatra atzinums un dzīvokļa prasības

Daudziem cilvēkiem šis posms ir visnervozākais visā procesā. Jūs tiekat novērtēti — kā vecāks, kā persona, kā mājokļa īpašnieks. Tas ir neērti, pat ja esat pārliecināts, ka atbilstat. Taču izvērtēšanas struktūra ir paredzama, un, zinot, ko tieši vērtē, jūs varat sagatavoties atbilstoši.

Medicīniskie dokumenti: psihiatra un narkologa atzinums

MK noteikumi Nr. 354 skaidri nosaka, ka personai, kas piesakās audžuģimenes statusam, jāiesniedz psihiatra un narkologa atzinumi. Šie dokumenti nav diskrecionāri — tie ir obligāti bez izņēmuma.

Psihiatra atzinums apliecina, ka personai nav psihisku slimību, kuras dēļ tā nespētu nodrošināt bērnam drošu vidi vai kuru dēļ pati var būt riska faktors. Atzinumu izsniedz psihiatrs pēc sarunas un psihiskā stāvokļa novērtēšanas. Tas nav ilgs process — parasti viena vizīte, bet var būt nepieciešama ģimenes ārsta nosūtījums.

Narkologa atzinums apliecina, ka personai nav atkarības problēmas — alkohola vai narkotiku. Arī šeit runa ir par vienu vizīti pie speciālista. Svarīgi: atzinums ir ar ierobežotu derīguma termiņu (parasti 1–3 gadi atkarībā no iestādes), tāpēc iegūstiet to ne pārāk agri pirms iesniegšanas, lai nebūtu jāatkārto.

Bieža kļūda: cilvēki nereti kavējas ar medicīniskajiem atzinumiem, jo psihiatra reģistrācija valsts klīnikā ir ar gaidīšanu. Privātās klīnikās gaidīšanas laiks ir daudz īsāks. Ja grafiks ir saspringts, privātā vizīte ir loģisks risinājums, jo atzinums ir juridiski spēkā neatkarīgi no iestādes veida.

Psiholoģiskais novērtējums: ko mēra un kā tas notiek

Psiholoģiskais novērtējums ir atsevišķs no psihiatra atzinuma — tas notiek apmācību procesa laikā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā. Psihologs vai sociālais darbinieks veic novērtējumu, kas mēra:

Motivāciju un tās dziļumu. Nav "pareizas" atbildes uz jautājumu "Kāpēc vēlaties kļūt par audžuģimeni?", bet ir dažas atbildes, kas rada jautājumus. Piemēram, ja galvenais arguments ir "Es gribēju bērnu, bet nevarēju dabūt paši" — tas nav automātiski atteikums, bet psihologs noskaidros, vai persona ir emocionāli gatava pieņemt, ka audžubērns nav aizstājējs viņas bioloģiski nepiedzimušajam bērnam.

Stresu toleranci un emociju regulāciju. Jūs runājat par situācijām, kurās esat bijis pakļauts spiedienam — darbā, ģimenē, personīgajā dzīvē. Psihologam interesē, vai jums ir konstruktīvas stratēģijas, vai tendence vai nu izvairīties, vai iesākt emocionālus eksplozijus.

Attiecību dinamiku pārī (ja esat pāris). Vai jūs abi esat vienlīdz motivēti? Vai starp partneriem ir nesaskaņas par to, kāda bērna vajadzībām jūs esat gatavi atbilst? Šie aspekti tiek novērtēti gan tieši, gan novērojot savstarpējo mijiedarbību.

Pieredzi ar bērniem un reālistismu. Vai jums ir pieredze bērnu aprūpē — kā vecākiem, kā skolotājiem, kā aprūpētājiem? Vai jūs saprotat, ka ne viss bērns, kurš nonāk audžuģimenē, pateiks "paldies"?

Psiholoģiskais novērtējums nav eksāmens ar vienreiz noteiktiem atteikumiem. Ja tiek identificētas jomas, kurās ir nepieciešams darbs, visticamāk, jums piedāvās papildu konsultācijas vai mācības, nevis uzreiz noraidīs pieteikumu.

Dzīvesvietas prasības: telpa bērnam

Bāriņtiesa veic dzīvesvietas pārbaudi kā daļu no piemērotības izvērtēšanas. Latvijas tiesību aktos nav noteikts stingrs minimālais platums kvadrātmetros, taču ir skaidrs principiālais nosacījums: bērnam ir jābūt iespējai attīstīties un pietiekami atpūsties.

Praktiski minimuma prasības:

• Bērnam ir jābūt gultas vietai, kas ir nodalīta no pieaugušo gultas zonas — tas ir atsevišķa istaba vai vismaz aizslegs ar nošķirtu stūri bērniem, kas ir vecāki.
• Mājā jābūt pietiekami siltai, ar funkcionējoša sanitārija.
• Mājas vide nedrīkst radīt drošības riskus — piemēram, atklātas elektroinstalācijas, bīstami krītošas lietas bērna sasniedzamībā.
• Ja tiek piesakīts vairāk nekā viens bērns, ir jābūt fiziskai telpai, kurā abi bērni var reāli dzīvot.

Mazāki dzīvokļi nav automātisks atteikums, ja ģimene var demonstrēt, ka tā ir pārdomājusi telpu organizāciju. Daudzas audžuģimenes dzīvo standarta 2–3 istabu dzīvokļos un uzņem bērnus sekmīgi.

Ko nevajag darīt: Pirms vizītes speciāli nepārkārtot mēbeles vai iegādāties jaunu aprīkojumu, ko pēc tam noņemsiet. Ja telpa ir maza, neslēpiet to — runājiet atklāti par to, kā esat plānojuši to organizēt. Bāriņtiesa vērtē reālo situāciju, ne dekorāciju.

Sodāmības pārbaude

Bāriņtiesa pieprasa sodāmības izziņu. BTAL nepārprotami nosaka, ka personas, kurām ir sodāmība par noteiktiem noziegumiem — it īpaši pret tikumību, dzimumneaizskaramību vai bērniem —, nevar kļūt par audžuģimenēm vai adoptētājiem. Šis aizliegums ir absolūts.

Sodāmības izziņu var pieprasīt Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā — gan klātienē, gan elektroniski caur portālu latvija.lv.

Piemērotības izvērtēšana nav šķērslis — tā ir sagatavošana. Sistēma vēlas, lai jūs būtu gatavi. Mūsu Audžuģimeņu un Adopcijas Ceļvedis Latvijā satur pilnu dokumentu kontrolsarakstu un norādi uz visiem relevantajiem MK noteikumu pantiem, lai jūs varētu sekot savam progresam.

Dokuments pēc dokumenta: secība

1. Iegūstiet sodāmības izziņu (latvija.lv vai Informācijas centrs).
2. Saņemiet psihiatra atzinumu (ģimenes ārsta nosūtījums vai privātā klīnika).
3. Saņemiet narkologa atzinumu (tāpat kā psihiatra).
4. Sagatavojiet ienākumu apliecinājumu (algas izraksts vai grāmatvedes izziņa).
5. Iesniedz iesniegumu bāriņtiesā ar visu dokumentu komplektu.
6. Saņemiet uzaicinājumu uz apmācībām, kur notiks psiholoģiskais novērtējums.
7. Pēc veiksmīgas apmācību pabeigšanas — bāriņtiesas sēde un lēmums.

Katrs šis solis ir plānojams. Haoss rodas no tā, ka cilvēki mēģina darīt visu uzreiz — vai nesāk nemaz, baidoties no apjoma.

Audžuģimeņu un Adopcijas Ceļvedis Latvijā →