Sociālais dienests un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri: kas ko nodrošina

Kļūstot par audžuģimeni, jūs neesat vieni. Latvijā pastāv vairāku līmeņu atbalsta struktūra — pašvaldību iestādes, valsts finansētas organizācijas, nevalstiskais sektors. Izprast, kurš atbild par ko, ne tikai atvieglo administratīvos jautājumus, bet var būtiski ietekmēt to, cik veiksmīgi jūs tiksiet galā ar grūtajiem brīžiem.

Sociālā dienesta loma: administrators un koordinators

Pašvaldības sociālais dienests ir pirmā kontaktpunkta iestāde lielākajā daļā ar audžuģimeni saistīto jautājumu. Sociālā dienesta galvenās funkcijas:

Finansiālā atbalsta koordinēšana. Sociālais dienests nodrošina, ka pabalsti tiek aprēķināti pareizi un izmaksāti laicīgi. Tas sadarbojas ar VSAA, kas tieši izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Ja rodas šaubas par pabalstu aprēķiniem vai izmaksas laiku, pirmais solis ir vērsties sociālajā dienestā.

Papildu pašvaldības atbalsts. Dažas pašvaldības piedāvā papildu atbalstu audžuģimenēm ārpus standarta valsts atbalsta — piemēram, palīdzību ar mājokļa problēmām, bērnu nometņu finansēšanu vai citus lokālos pakalpojumus. Šāds atbalsts ievērojami atšķiras pašvaldību starpā, un tā pieejamība nav garantēta.

Sociālā darba atbalsts. Sociālais darbinieks ir kontaktpersona ikdienas jautājumiem par bērna vajadzībām, saskarsmi ar bioloģisko ģimeni un mājas sadzīves jautājumiem. Viņš var palīdzēt orientēties sistēmā, saprast, pie kādas iestādes vērsties konkrētā jautājumā.

Koordinācija pārmaiņu brīžos. Ja bērna situācija mainās — bioloģiskā ģimene mēģina atgūt aizgādnību, bērns tiek virzīts uz adopciju, vai rodas cita izmaiņa — sociālais dienests ir iesaistīts koordinācijā kopā ar bāriņtiesu. Tas ir svarīgs mezglpunkts informācijas plūsmā.

Ko sociālais dienests nevar. Sociālais dienests neapmāca audžuģimenes, nenodrošina psiholoģisku atbalstu un nesniedz supervīzijas. Šīs funkcijas kopš 2018. gada ir pārgājušas uz ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem.

Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri: atbalsts, ne kontrole

Kopš 2018. gada liela daļa praktiskā atbalsta funkciju ir pārgājusi no sociālajiem dienestiem uz ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem. Šie centri saņem valsts finansējumu un darbojas kā neatkarīgas organizācijas — nevalstiskas vai pašvaldību iestādes.

Svarīga atšķirība no sociālā dienesta: centrs nav kontroliestāde. Tā mērķis ir atbalstīt audžuģimeni, nevis pārbaudīt to. Informācija, ko jūs daloties ar centra darbiniekiem, netiek automātiski ziņota bāriņtiesai.

Apmācība. Obligātā pirmsreģistrācijas apmācību programma, kas ir priekšnosacījums audžuģimenes statusa iegūšanai. Par to sīkāk lasiet mūsu rakstā par audžuģimeņu apmācībām.

Psiholoģiskais atbalsts. Individuālas un grupas konsultācijas ar psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Šis ir viens no vērtīgākajiem resursiem, jo audžuģimenes darbs ir emocionāli intensīvs un ilgstošs. Izkliedēt emocionālo slogu ar psihologu, kurš saprot sistēmu un darba specifiku, ir kvalitatīvi atšķirīgi no sūdzēšanās draugiem vai ģimenei.

Supervīzija. Regulāras supervīzijas sesijas — parasti reizi vai divreiz mēnesī — ar psihologu vai sociālo darbinieku. Supervīzija nav terapija — tā ir profesionāla pārskatīšana, kurā jūs analizējat sarežģītas situācijas ar bērnu, savas reakcijas un to, vai pieejamie resursi ir pietiekami. Tā ir audžuģimeņu izdegšanas profilakses galvenais instruments.

Atbalsta grupas. Regulāras tikšanās ar citām audžuģimenēm. Nav jābūt iepriekš apmeklētam psiholoģijas kursam, lai saprastu šo vērtību: tikai cilvēks, kurš ir pieredzējis to pašu, saprot, kā tas jūtas, kad bērns tevi melo par mazām lietām katru dienu, vai kad viņš naktī kliedz sapņu murgu dēļ. Atbalsta grupas apkaro izolāciju.

Praktiskas konsultācijas. Palīdzība ar dokumentiem, skaidrojumi par sistēmu, atbildes uz konkrētiem juridiskiem vai administratīviem jautājumiem. Ja neesat pārliecināts, kur iesniegt kādu veidlapu vai kā formulēt pārskatu bāriņtiesai, centrs palīdz.

Galvenie atbalsta centri un organizācijas Latvijā

Latvijas audžuģimeņu apvienība (LAA) — viena no vecākajām un pazīstamākajām organizācijām, kas ne tikai sniedz atbalstu, bet arī aktīvi pārstāv audžuģimeņu intereses nacionālā līmenī, piedalās MK noteikumu izstrādē un likumdošanas diskusijās.

Nodibinājums "Bērns un ģimene" — aktīva organizācija ar plašu pieredzi, kas sniedz apmācību, atbalstu un piedalās politikas veidošanā.

Reģionālie centri — darbojas pie lielākajām pašvaldībām visā Latvijā: Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā un citur. Jūsu bāriņtiesa var sniegt informāciju par tuvāko pieejamo centru.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI)

VBTAI nav tiešās kontaktpunkta loma audžuģimenēm ikdienas jautājumos — tā ir uzraudzības iestāde. Tā metodiski vada bāriņtiesu darbību visā valstī, nodrošinot vienotus standartus, un izskata sūdzības par bāriņtiesu lēmumiem.

Ja jūs uzskatāt, ka bāriņtiesa ir rīkojusies nelikumīgi, ir ignorējusi jūsu tiesības vai pieņēmusi lēmumu, kas ir acīmredzami pretrunā bērna interesēm, VBTAI ir viena no apstrīdēšanas instancēm. Pirmais solis parasti ir rakstisks iesniegums pašvaldībai, otrais — VBTAI, trešais — administratīvā tiesa.

Kā izmantot atbalstu efektīvi

Atbalsta struktūra pastāv, taču to bieži neizmanto — ne birokrātisko barjeru dēļ, bet tāpēc, ka audžuvecāki baidās parādīt "vājumu" vai rada spiedienu uz sevi, ka tiem "jātiek galā pašiem".

Realitāte ir citāda: centri labāk var palīdzēt profilaktiski, nevis krīzē. Psihologs, ar kuru esat regulāri tikušies, var palīdzēt efektīvāk nekā tad, ja zvanāt pirmo reizi akūtā situācijā.

Ja jūtat, ka:

• Bērna uzvedība kļūst nekontrolējama un neesat pārliecināts, kā rīkoties
• Emocionālā slodze sāk ietekmēt jūsu veselību vai attiecības
• Bērna bioloģiskā ģimene rada spriedzi un nesaprotat savas tiesības situācijā
• Jums ir administratīvs jautājums, uz ko neviens tiešā veidā neatbild

— sazinieties ar atbalsta centru. Šim tam ir izveidota šī sistēma.

Atšķirības starp pašvaldībām

Latvijā pašvaldību atšķirības atbalsta pieejamībā var būt ievērojamas. Rīgā un lielākajās pilsētās parasti ir vairāki atbalsta centri ar dažādiem profiliem un plašāku speciālistu klāstu. Lauku pašvaldībās situācija var būt sarežģītāka — speciālistu ir mazāk, un ceļa attālums līdz tuvākajam centram var būt barjera.

Šo atšķirību pastāvēšana ir atzīta problēma valsts līmenī, un tiek strādāts pie ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru tīkla izlīdzināšanas visā valstī. Tomēr pagaidām — ja dzīvojat mazākā pašvaldībā, ir vērts proaktīvi jautāt bāriņtiesai un sociālajam dienestam, kādi resursi ir pieejami, un atklāt, vai kādi pakalpojumi ir pieejami arī attālināti.

Kā strādāt ar sociālo dienestu efektīvi

Attiecības ar sociālo dienesta darbiniekiem bieži nosaka, cik vienmērīgi noritēs visa audžuģimenes darbības perioda administratīvā daļa. Daži praktiski padomi:

Saglabājiet dokumentus. Visi bāriņtiesas lēmumi, VSAA izziņas, pabalstu izmaksas kvītis — glabājiet organizēti. Kļūdu gadījumā (kuras notiek pat labās sistēmās) pierādījumu klātbūtne ātri atrisina situāciju.

Sazinieties rakstveidā svarīgās situācijās. Mutiski sarunu saturs ir grūti pierādāms. Ja jums tika solīts kaut kas konkrēts vai doti norādījumi, ko darīt, pastipriniet to ar e-pastu: "Saprotot mūsu sarunu, es rīkošos šādi..."

Ziņojiet par izmaiņām nekavējoties. Ja mainās bērna veselības stāvoklis, ģimenes sastāvs vai finansiālā situācija — informējiet sociālo dienestu bez kavēšanās. Novēlota ziņošana var radīt juridiskas komplikācijas.

Neslēpiet grūtības. Sociālais dienests nav jāuzskata par kontroliestādi, kura sodīs par problēmām. Atklāta komunikācija par grūtajiem brīžiem ļauj savlaicīgi pieslēgt papildu atbalstu — pirms situācija kļūst nekontrolējama.

Lai saprast, kā sociālais dienests un atbalsta centri sasaucas ar bāriņtiesas lomu un kā orientēties visā atbalsta sistēmā no pirmās dienas, skatiet mūsu Audžuģimeņu un Adopcijas Ceļvedi Latvijā.

Audžuģimeņu un Adopcijas Ceļvedis Latvijā →